Esmu saņēmis pietiekami daudz jautājumus un aicinājumus dalīties ar savu mīlestību – garajiem velobraucieniem, kā esmu līdz tiem nonācis? Kā vieglāk? Un es arī tā vēlos!
Te būs mazliet no manas pieredzes par manu sirdslietu – riteņbraukšanu un tieši ultrām.
Bet pirms šo visu lasi, precizēšu divas lietas, pirmā – garie velobraucieni (ultras), to garumu katrs nosaka pats, tie var būt gan 100 gan 1000km brauciens vienas (vai vairāku) dienu laikā bez nakšņošanas.
Otra lieta – neesmu treneris, neesmu trenējies pēc plāna, šeit dalos tikai ar savu pieredzi un novērojumiem, lūgums to neuztvert par vienīgo patieso panākumu atslēgu.
Lai gan gadiem ilgi esmu piedalījies velosacensībās, kur ierasti bija jābrauc vien 1,5 stundas, man vienmēr ir paticis braukt garākas distances, jā vienkārši braukt un sacensties tikai pašam ar sevi. Jau pat vidusskolas laikā braucu pirmās 24 stundas pa Latviju, tad pat vēl nezināju, ka savas MTB riepas ir jāpumpē vairāk, lai vieglāk ripotu pa cieto segumu. Pēc tam nāca 30 stundu velobrauciens bez apstājas (jā, nevienu sekundi ātrums nebija zem 12km/h) un palēnām tam maisam gals bija vaļā, sākās ultru braucieni.
Ar pašreizējo pieredzi, skatoties uz saviem senajiem braucieniem, tos redzu kā šausmu mokas. Biju jauns, varēju negulēt, spēks bija pietiekami, bet saprāts vēl nebija atnācis un mantu kalni bija pārmērīgi lieli gan uz bagāžnieka, gan muguras. Tajā laikā neviens nekur nerakstīja par to kā gatavoties, kā braukt un ko vispār (ne)ņemt līdzi garajos braucienos.
Pāris rindkopās centīšos uzrakstīt svarīgākās lietas.
Doma
Riteņbraukšana ir brīvība, kuru ierobežot vari tikai Tu pats. Tā ir Tava izvēle, cik tālu Tu vēlies doties, pārbaudot sevi un darot lietu, ko mīli. Atceries, ka izdošanās, lielā mērā ir atkarīga no Tavas gribēšanas. Visiem nav jābūt riteņbraucējiem, visiem nav jābrauc garie velobraucieni, dari to tikai tad, ja vēlies!
Kā sākt?
Esi pietiekami stiprs, lai veiktu savus pirmos 200 kilometrus, tad pievienojies kādā grupas braucienā. Pieredzējuši dalībnieki mācēs uzturēt tempu, organizēt atpūtas brīžus un motivēt vājuma brīžos.
Gatavošanās
Daudzas lietas ir galvā, bet tomēr ne mazums ir tās fiziskās un taustāmās. Katrs, fiziski aktīvs un vesels cilvēks var nobraukt 200km un nekādas paliekošas sekas uz veselību neatstās. Tomēr nevajag visu sasteigt, vari sagatavoties un pamazām kāpināt savas iknedēļas distances.
Vienkārši sakot, lai brauktu ultras, ir jābrauc daudz, daudz un daudz. Jo vairāk stundas pavadīsi uz velosipēda, jo ātrāk un labāk pieradināsi ķermeni pie neērtās pozas, kaklu pie slodzes un norūdīsi dibenu. Jā tieši šī ķermeņa daļa ir pirmā, kas atsaka sadarboties. To var norūdīt, mērojot daudz kilometrus un pavadot vairāk stundas uz velo, nekā Tavai ģimenei tas patiktu.
Jā, pareiza uzsēde, tieši Tev piemērots sēdeklis, velošorti un labs asfalts palīdzēs attālināt noberzta dibena problēmas.
Vēl jau pie stūres jāturās, rokas arī nogurst un nereti sāk tirpt. Man joprojām tirpst, zinu, ka tas nav labi, bet vēl neesmu iemācījies to pilnībā novērst. Agrāk bija tā, ka pirksti bija mazjūtīgi vēl 2 mēnešus pēc garā brauciena, tagad gan parasti pēc dažām dienām viss ir ok. Kā jau rakstīju, ķermeni vajag pieradināt un to vislabāk var darīt braucot.
Reizēm ultrās noder spēja ātrāk uzbraukt kalnā, respektīvi, jo ātrāk uzbrauksi nelielā kalnā, jo mazāku laiku brauksi ar lielāku pretestību, rezultātā ietaupīsi spēkus.
Patiesībā jebkurš garais izbrauciens ir kā gatavošanās… garajiem izbraucieniem. Brauc un mācies no kļūdām, un vari sevi pilnveidot.
Plānošana
Kad esi gatavs, tad jābrauc, bet pirms tam vajag izplānot savu braucienu. Esmu radis visu plānot, lai arī visbiežāk viss nemaz nesanāk pēc plāna, bet tad vismaz ir skaidrs, cik ļoti tālu no sākotnējās ieceres esi novirzījies.
Izplāno laiku, kad brauksi, maršrutu, noskaidro laika apstākļus (vējš!), veikalus, ēstuves.
Plāno savas iepriekšējās dienas, vairāk atpūtas, miega, vairāk ēdiena. Naktī pirms brauciena jāizguļas, pat ja nevari aizmigt vai par agru pamodies, paliec gultā, jo atrodoties miera stāvoklī, ķermenis atpūšas.
Atceries, ka cilvēks ir radīts, lai kustētos pa dienu un naktīs gulētu, tomēr reizēm dzīvē nākas kustēties arī naktīs. Ja gaidāms īpaši garš brauciens, kas notiks arī tumsā, tad plānošana ir vēl svarīgāka, maksimāli droši ceļi, DUS, kas strādā 24h un ekipējums.
Ekipējums
Lai brauktu vajag velo – jā ar to pietiek, bet noderēs vēl dažās lietas.
Šeit darbojas vecais labais teiciens – Less is more, jo mazāk lietu, jo tālāk tiksi. Daudzu gadu gaitā esmu samazinājis līdzi ņemamo mantu daudzumu līdz minimumam, jo katrs liekais kilograms mani padara stiprāku, bet nenoliedzami katru ultru padara grūtāku.
Nav viena pareiza saraksta ar lietām ko vajag ņemt līdzi un es pat tādu negribu sastādīt, galu galā tas viss ir tik mainīgs un katram cilvēkam individuāls. Pieminēšu vien pāris lietas par kurām esmu ļoti priecīgs, ka tās man ir bijušas līdzi, bet nav noderējušas – rezerves kamera, pumpis, plāksteri, zāles un reizēm arī lietusjaka.
Galva
Viss sākas un viss beidzas galvā. Ultrās noteikumus diktēs Tavs prāts, nevis muskuļi un spēks. Tava galva teiks, ka vari vēl un pēc mirkļa jau sacīs – klau, pietiek, tu vairs nevari. Ja varēsi ar sevi sarunāt(ies), tad viss izdosies. Brauciena sākuma daļā ripos vieglāk, būs prieks, domas un dzims labas idejas, vēlāk iestāsies nogurums un samazināsies reakcijas, domāšanas un loģikas ātrums. Ne reizi vien, braucot garākus gabalus, ir tik interesanti sevī novērot izmaiņas. Veikalā nesaproti ko gribi un kāpēc te esi, vienkāršās vietās uz ceļa spēj nomaldīties utt. Viss ir labi līdz brīdim, kad patiešām vairs nav labi – pārlieku noguris, Tu esi bīstams sev un apkārtējiem, Tu nedrīksti turpināt ceļu, jo Tavas darbības uz velo ir tieši tādas pašas kā dzērājšoferim. Apstājies, paguli kaut vai autobusa pieturā un tad izvērtē vai vari turpināt ceļu.
Evakuācija
Plānojot ultru, uz papīra viss būs skaisti, visbiežāk arī dzīvē būs skaisti, bet jau ar piedzīvojumiem. Esi gatavs, ka velosipēds var pievilt, savi spēki (galvā) var beigties, iestāties kataklizma dabā un notikt citas likstas. Kāp sabiedriskajā transportā, lūdz palīdzību cilvēkiem, zvani mājiniekiem, draugiem, lai brauc pakaļ. Rīkojies un atceries, ka neesi viens – cilvēki vienmēr Tev centīsies palīdzēt…, ja vien zinās, ka Tev nepieciešama palīdzība.
Diena pēc ultras
Vai ir dzīve pēc ultras? Jā, pārsteidzoši, bet ir! Tev ir nogurums, gandarījums, prieks, noberzts dibens, sāpošas potītes un lepnums. Kādēļ tas viss vajadzīgs? Cilvēks ir brīnumaina būtne, kas dara daudz neiedomājamu lietu, bieži vien pilnīgi nevajadzīgu, bez finansiāla ieguvuma, bet tomēr dara. Tu pats zini, ka mīli riteņbraukšanu un tādēļ arī brauc. Tā ir mīlestība!